| June 8th, 2008 |
|
iztīrīju svešas sienas un atcerējos, kā kādreiz rakstīju grāmatas jau no paša sākuma. tikai tās iesietās bija labās un tad es pārgāju uz vākiem. es zīmēju ilustrācijas bērnu izdevumiem, un tie nav bērni, kas skraida apkārt īsām kājām. īstie bērni ir pieaugušajos, tie ar kleitām un biksēm ir tikai prototipi, bet es tikai turpinu skatīties uz jūru un dr dr |
|
vajag rakstīt nosaukumus, jo manā lapas izkārtojumā tiem ir piešķirta īpaša nozīme. kad tie pamazām nomainīs nenosaukumus, tā būs laba incentīva skatīties un brīnīties. es nezinu, kur es šodien dabūšu ēdienu. kādos nebūt klubos un ātrgaitas vilcienos to nevarēs iegūt un es uzsēdīšos vientulīgi uz samokata un lauzīšu ledu ceļā uz garaiņiem. tie mūs sablīvēs un veidos mūsu pagātni, tie iztrausīsies jau buntītēs sasieti un pārstāvēs veselus reģionus, un mums atliks tos tikai apkalpot. vai es tiešām esmu kļuvis aizmigušāks? es tā atlaidies un atdevis visas cerības un raizes tiem, kas darbina ikdienu. es veros tālēs un ar matu galiem glaudu sev galvu un tas un tas un vēl tas |
|
es paslēpos no apaļām acīm un tas vismaz laicīgi ir labs ierocis, bet ar šo laiku man pietiks, lai skrietu tik tālu, ka tikai dažas desas būs palikušas vezumā. tā atdalīsies dartanjans un citi 1 2 3 un pats musketieris vēl kā kiborgs būs ar vienu roku vēl pieķēries, bet celīši jau nobrāzti un tad sākas akmeņains lauku ceļs, strazdus nomaina kombaini un asfalts aizlido sfērā zīmēt globulīnus un ibometīnus un siena drudzis drudzīts c izliekas no maniem apkampieniem un laižas uz skvoterotāju midzeni, kur jau guļu uns spārdās un ārdās un neļauj gulēt un ļauj un neļauj policisti zog auto numura zīmes un izliek ēbejā lai visiem ir prieks skatīties un lai var atpirkt, ja tev ir vajadzīgā karte, kas ir varena izdoma un glaužas uz visiem ierakumiem un laižas un lauza mēli un laiza ar mēli liek mēli trubiņā un klausās kā tā sarunājas ar zobiem pret aukslējām pret rīkles dobumu un augšā pa degunu tīrā gaisā putekļu nepienestā un paplātē sagrieztā guļ mazi gaļas gabaliņi tie apcepti un uz iesma un uz zoba un gar mēli un pa rīkli iekšā aiziet bobslejā un nedod mums to vēlreiz pieredzēt, kad uz sāpju cikliskā blakusvāģa mēs zāģējam pretsāpju tabletes lai visiem maziem nedienniekiem pietiek un lai tas no visiem atkarājas kā lieks |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |