|
krīvā dzē namībijā un laimē izkaisītas dvē. ir divi dvieļi, ir strīpas un ir kaprons. ir saule, nē. burti burkānu rosoli. montiji montegliāni. izraujiet sakni nobeidz lustru. kurpes iznāk laika sprīdis lustē. laiks iznāk liekas baigi lustīgi. meklēšu ka rokā kaprona kapzeķes kārtaino kāpostu tī tu te es ne tutenis ass. no laika gala izgvelzts nometņu sargs. ienāciet klajā klētī pēc graudiem es lekšu ar pekaini uz vienas auss nenāciet tuvumā karsta kāja uz rokas auss ļipiņa medī mednieku nenomedī medī nē. es kliedzu lustrā iztek električestvo medniekam liekas, kājas pa sniegu lustras uz auss ļipiņas medaljona sniegs liepnieks un rītups medī sliekas. klaigā gāgāni meklē medījumu laiks apstājas lustras lido kā skrotis uz krūti lec zaķis ietriecas spogulī stiklā keramikā karmannaja karte karmagedons liekais svars medaljona speķainā puse kāpuru pīrādziņš mužiks liekas pavisam savilcies stīgnas un liepiņš klaji gozēdams stīpas medī liepas un kārklu kakliņus uz lustras atkal kāds pakāris rasējumus un liekas jau pabeigta intonācija liekas jau sliekas ir uzvara. mudīgi stalaktītu pielaikot mudīgi aizbēgt uz ateju tur sēdēt līdz ciet slēgšanai atsperties un lidot uz jūgendu braukāt laivā bravō lekt pār viļņiem bravō un chanson de buvuār napolitani mudīgi skrienošs mudīgi līkstošs nedienu zariņš kārlis un māris tornītī iesējuši klozepānu uz maza glīta spēļu podiņa saliktas stacijas lustras un dīkdienis arlabunakti skrienošs klūpošs buljona pīrādziņš medī piekūnu iņu siņu mīnusiņu plusiņu koliņu sidriņu briesmiņu asinīs ienākušais lausks atnes burkānu suliņu un atdala no piesien pie sasien ar klupdams krizdams kur tu skriesi krevelīte tā kā sliede tā maza insekta iekšējā pasaule ar post scriptum ar mudīgiem soļiem iznākšu pļavā un kliegšu |