|
diez ko tas sētsvidus bija man nodarījis elpošana paātrinājās un es saņēmu ziņas no robotiem ka tie tuvojoties rīgai ka tie jau pa jumtiem gramstās un man palika bail tā dikti riktīgi bail ka trīc viena kāja nekontrolēti pat kad piesēž tumsā uz soliņa un tad es sev teicu, bet neklausījos un tas viss bija tikai laik jautājums, pagaidīju un savācos ar spēkiem nejau tā ka pilnas kabatas vai kas bet bija tas brīdis ka man šķita un tad es arī rīkojos izlēmīgi un drošu roku līdz sapratu, ka esmu savārījis ziepes bet tās nebija paliekošas tādēļ es nomierinājos un atslīgu krēslā |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
