lopi. krāni un citi zvēri

dzīve iet uz priekšu, eksāmeni beigušies. uztraukumu nav, nebija,
gāju kā uz veikalu pēc piena. protams, naktis un izklaides un balles un prieki,
protams, tas viss un vēl un vēl un vēl. bet patiesībā es esmu nogurusi. no vienādajām sarunām, alkohola un sāpošas galvas
un pazaudētām dienām jeb iegūtām dienām, es vairs nezinu, un tas mani padara nogurušu,
nezināšana.

un jā jancis, viņu satikt pēc laika, viss ir savādāk. paši esam savādāki.
bet atmiņas manī pretojas un neņem pretī tukšumu. savā dīvainā veidā
ši gada laikā, es viņu gribēju atpakaļ lv . un tagad
pēc šīm mūsu saziņām, kurās viss ir lieks,un truls , pēc šī visa gribas kaukt.
bļet, nebūtu atbraucis vispār īstenībā lops tāds, tad man būtu patiešām labās atmiņas, nesabojātas ar tagadni. bļet, ko mazbērniem stāstīt
par summer lovēm

un ne tikai ar viņu tā,
reizēm man šķiet, ka mans raksturs, lepnums un bailes atzīties tajā kā jūtu, mani sagrauzīs no iekšpuses.