| 12:24a |
nezinu, kas man ir, bet es nevaru ieelpot, nav tā, kā tad, kad klepus, bet it kā svešķermenis, nu, ne jau nevaru ieelpot, bet apgrūtinoši. vai tiešām būšu sev piesaucis kaut kādu slimību, ja ne vēzis, tad vairogdziedzeris moš čupā. tikko staigāju pa āru un sajutu, un vēl liekas, ka siekalas grūti norīt. tā visu laiku ir vienalga, jo tiešām nav nekā tāda, kā dēļ man ir vērts dzīvot, ja neskaita dzīvi dzīves dēļ, bet brīžos, kad jūti, ka uzglūn kaut kas nelabs, nemaz negribas nomirt, bail, man tagad ir bail |
| 2:36p |
gribu būt labs, taču nespēju.
kāds no klasiķiem teicis, ja nemaldos, tas pats r. tagore, ka vajagot darīt labu nevis par to domāt. manā gadījumā labais darbs būtu paklusēšana un absolūta novēršanās, gaismas slēdža izslēgšana un durvju aizvēršana. vēl nespēju. |