| 2:08a |
man liekas, ka vissliktāk ir tad, ja tu kaut kur ej, ja tu ej pie kāda, bet tevi negaida, tu domā vai arī esi sev iestāstījis, ka gaida, taču nē, un tad ir vissliktāk, ja tu ej, bet gaidīts tu neesi. ja es tā sadomājos, tad kļūst žēl it visus [vai - mūs visus] kā to mazo kaķīti manā pagalmā, ko neviens nepaglauda, bet kuram tik ļoti patīk, ja pakasa aiz auss |
| 1:27p |
sēžu gultā un dzeru kafiju, un nedomāju neko. tikai skatos, ka koki jau dzeltē tik tikko manāmi un klusi lūkojas sev zem kājām. gribu ielēkt septembrī, lai nav jāstaigā pa robežvirvi.
ilgas - slimas bezdelīgas, es neilgojos, vien tālumā lūkojos, varbūt ieraudzīšu to, ko tuvumā neredzu sava akluma dēļ.
ai, labi. dzīvojiet veseli. izdēšu zelta oliņu, un priecāšos, cik lielisks esmu. ja neesmu vista, tad būšu. uz nenoteiktu laiku vismaz. |