gailis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, August 3rd, 2007
| Time |
Event |
| 12:37a |
pirmīt pastaigājos, un galvā sāka skanēt šī dziesma, atnācu mājās, un sameklēju youtubē, tagad klausos un klausos, un liekas dikti laba dziesma, varbūt arī tās mākslinieciskajā kvalitātē laba, bet šeit domāju laba tādējādi, ka klausoties kļūst smaidīgi http://youtube.com/watch?v=mj_xKA5C2vU&mode=related&search= | | 1:07a |
No sajūtām man patīk tā, kad bez iemesla paliek labi, tas nenozīmē, ka noliedzu tās sajūtas, kuras kaut kādu faktoru ietekmē ir labas. Ir uz roku pirkstiem nesaskaitāmi labo sajūtu ģeneratori, bet ne par to šoreiz. Šoreiz par to, ka brīnums ir tad, kad kļūst labi tāpat vien. tu sēdi, un pēkšņi tev liekas, ka pasaule tik laba un tu pats labs šajā labajā pasaulē, un galvenais, ka tu tam notici - tā patiesi ir. bez jebkādiem palīglīdzekļiem mana pasaule krāsaina kļuvusi. kāpēc, nezinu, un tieši tas ir brīnumaini. tādos skaistmirkļos nedomāju par to, ka varbūt tā ir ilūzija, jo tā nav ilūzija, labā sajūta eksistē.
Izklausās kaut kā patētiski un pacilāti, bet tieši tagad man šī sajūta uzgūlusi - vai nu pasaules labie spārni, vai eņģelis man tepat blakus, vai tie ir manis paša spārni, kas pacēluši šobrīd.
Laimes mirkļi | | 1:19p |
es jums saku, esmu vecs, man neinteresē masu pasākumi, ja vien tas nav kaut kas foršs, lai gan man liekas, ka es taagd mānos, interesē gan, pats taču nesen biju anderjsalā klausīties mūziciņas, bet zu bīčpārtī gan mani nedabūsiet, jo tas ir bičiski | | 1:23p |
Man nepatīk augusts, jo tā ir pāreja, oficiālā robežas pāriešanas vieta no vasaras uz rudeni, tāpat man krēsla nepatīk..
Pēc miglas noilgojies gan esmu. Laternas miglā ir tik skaistas. Tas būs rudenī. | | 1:52p |
Vēl pāris gadus man būs 62 gadi,atomkarš galvā,zaķa sirds un iemīlas infarkti, infantils prieks un kamols kaklā | | 5:53p |
tagad atlaidīšos (kā putns, kā mīkla, kā ēdiens, kā sals, kā noguris) | | 9:20p |
es jums visiem varētu būt piemērs, jo neko negaidu, nedz no kāda ko gaidu, nedz vispār gaidu, jo visu jau esmu nokavējis, viss ir pazudis un nav, varu vien baudīt mirkļus no kuriem pašam paliek labi, paliek labi tikai no tā, kas manī pašā, no kāda cita - neko, un brīžos, kad kāds cits iepriecina, esmu ļoti, ļoti laimīgs | | 9:59p |
neskatoties neuzko, man vienalga ir iekšēja sajūta par labā iespējamību, pat ja ārēji apstākļi par to neliecina, vienīgi es nezinu, kas tas labais varētu būt, jo tagad arī nav slikti, bet sajūta, ka tam jābūt kaut kam ļoti labam |
|