Citu cilvēku reakcijas rezultātā. Būdamai bērnam, sākot ar vecāku, radinieku, pa vidam ar klasesbiedru (it īpaši sākumskolas un pamatskolas laikos) un būdamai pieaugušai ar it kā "draugu" (kurus tagad uzskatu vnk par paziņām) reakciju un komentāriem, kad es darīju ne to, vai izskatījos ne tā, kā viņiem bija pa prātam.
Vecāku un radinieku gadījumā šī reakcija bieži vien izpaudās kā draudēšana, sodīšana un nicināša. Savukārt sākumskolas un pamatskolas laikos klasesbiedru gadījumā kā ņirgāšanās, kas bija sava veida mentālā spīdzināšana. Nu un ja runā par paziņām, tad bija man viena draudzene, ar kuru kādus 3 gadus skaitījāmies it kā "labākās draudzenes" kurai bieži kaut kas manī nepatika. Pat tāda maznozīmīga lieta, kā matu gumijas nēsāšana uz rokas. Viņu tas kaitināja =D es vēl saprastu, ja tā būtu bijusi kaut kāda lielā, biezā crunchy style matu gumija, bet man viņas bija tādas parastas, ne pārāk uzkrītošas.
Ehh. Jāatzīst, ka pati neesmu bijusi nekāds eņģelītis. Bara instinkta iespaidā arī esmu aizvainojusi citus cilvēkus, it īpaši trakajā pusaudžu vecumā. Jo šķita, ka man ir tikai divas izvēles, vai nu būt tai kurai kāpj uz galvas, vai arī pašai kāpt citiem uz galvas.