Izmisums tik spēcīgs, ka pēdējās 2vas nedēļas katru dienu slīkstu pašnāvnieciskās domās. Agrāk tas notika cikliski...... mocījos ar šādām domām 3 dienas un tad kādu mēnesi bija ciešama mentālā mocīšanās, tad atkal kādas 3 dienas ļoti kritiski un tad atkal kādu mēnesi bija ciešami. Bet nu jau pagājušas 2nedēļas un labāk nepaliek, paliek tikai sliktāk. Tās mentālās mokas un spīdzināšana, kas notiek manā prātā ir palikušas tik spēcīgas, ka es neredzu vairs citu risinājumu, kā atņemt sev dzīvību. Man ir bail, ka šis lūzuma punkts ir tuvu. Manī ir daļa, kas vēlas dzīvot, bet šīs mentālās mokas paliek arvien spēdzīgākas un sāk dominēt pāri vēlmei dzīvot. Ir brīži, kad es sevi sāku sist ar kulakiem, jo fiziskās sāpes liekas kā atvieglojums, salīdzinājumā ar šīm mentālajām mokām. Man ir palikusi pēdējā niecīgā cerība, ka man palīdzēs viena lieta ko izprovēšu šī mēneša beigās, bet šķiet, ka mani vairs nekas nevar glābt, kā vien brīnums. Un ja agrāk es vēl ticēju un cerēju uz brīnumiem, tad šobrīd mana cerība ir tikpat kā izgaisusi.
https://m.youtube.com/watch?v=wuwHlFikm
Klausos! ♪: |
A Perfect Circle- Vanishing |