✽Dod man otas, dod man krāsas Lai varu izkrāšņot, es savas ēnas S.B |
✽Savās domās stāvu uz lielā kanjona malas. Man blakus stāv mans drosmes pūķis. Stāvot uz šīs malas, es izkliedzu savu sirdi. Kliedzu tik skaļi un spēcīgi, ka vēnas no kakla spiežas arā un tik ilgi, līdz man vairs nav spēka. Kā pūķis es pūšu uguni arā. Palaižu bailes, sāpes un dusmas vaļā, kas sakrājušās manā sirdī un ļauju kanjona plašumiem tās iesūkt sevī. Jūtos atviegloti iztukšota. Atstutējot muguru pret savu drosmes pūķi, es vēroju kā zeme saskaras ar debesīm un jūtu kā asaras saskaras ar maniem vaigiem. Šajā mirklī es prasu visumam, lai tas aizpilda šo tukšumu ar mīlestību un prieku. S.B |