✽ Pilnas plaukstas ar sāpju asarām... Tās pamazām izgaist kopā ar manām sāpēm... Es no tām atvados... Es pagriežos un ieraugu zelta durvis. Nezinu, kas atrodas aiz šīm durvīm, bet zinu, ka man tās ir jāatver. Es aizsniedzos līdz kristāla rokturim un atveru durvis. Man pretī paverās mana jaunā dzīve. Tā aicina mani iekšā. Tā saka man, ka gaidīja mani. Tā palīdz man novilkt manu baiļu mēteli un attīrīt manas brūces no atmiņu netīrumiem. Tā maigi attīra manas acis no apjukuma smiltīm, dēļ kurām man bija grūti saskatīt ceļu un pasniedz man kapara kausu pildītu ar spēcīgu dziedinošu enerģijas dziru. Es no tā padzeros un jūtu, kā šī enerģija dziedē manu ķermeni un piepilda mani ar spēku, drosmi un iedvesmu. Tā saka, lai velku nost savu sāpju kleitu un sarūsējošās rotas, jo viņai esot skaista zelta kleita un mirdzošas kapara rotas ar kristāliem, kas ir īpaši veidotas priekš manis. Es uzvelku zelta kleitu un kapara rotas.. Es jūtos skaista un enerģiska. Tā saka, lai es nāku tai līdzi, jo viņai esot priekš manis dāvana...... Es eju tai līdzi. Mēs apstājamies un mums pretī paveras vēl vienas durvis. Tā pasniedz man zelta atslēgas uz kurām ir mani iniciāļi. Tā saka, ka tās ir manas jaunās telpas atslēgas. Manas un manas jaunās dzīves telpa. Telpa, kurā man nevienam nav jāpielāgojas, kā tikai sev un savai jaunajai dzīvei. Es pasaku tai paldies un apskauju savu jauno dzīvi. Es atslēdzu durvis un eju iekšā savā jaunajā telpā. Telpā, kurā es varu dzīvot brīvi. S.B
|
✽ Es vairs nevaru izturēt savu ģimeni. Gribu prom no viņiem... Gribu uz kādu gadu viņus vispār neredzēt un no viņiem atpūsties, tā pat kā viņi grib atpūsties no manis. Mana ģimene mani nesaprot, jo mums ir pārāk atšķirīga domāšana. Viņiem ir grūti izprast to, kā darbojas mans prāts un viņi grib, lai es esmu tāda, ka visi citi, bet es neesmu un nebūšu. S.B |