✽ Vientulība ir vieta kurā es iepazīstu sevi. Līdz 22 gadu vecumam biju ļoti sabiedriska persona, bet tad viss apgriezās kājām gaisā. Apnika tās aprobežotās sarunas starp draugiem. Tās sķita tik seklas un mazvērtīgas. Sapratu, ka mani draugi nemazs nav draugi bet tikai paziņas. Sapratu, ka neesmu autentiska, bet gan mēģinu ieplūst sabiedrībā tēlojot to, kas neesmu. Vilku uz sejas masku, kas nebija mana, bet sveša. Izveidoju tēlu, kas bija ar butaforijām aptīts un kam cilvēki tik ļoti bija noticējuši, ka brīžiem es pati tam noticēju. Bet man apnika......man apnika tēlot. Es novilku masku un sāku pavadīt daudz laika vientulībā. Tikai vientulībai es ļauju sevi redzēt bez maskas. Vientulība man atklāj lietas par mani, kuras es pirms tam nespēju saskatīt. Tā atklāja man, ka man nav vajadzīga šī svešā maska, jo mana patiesā seja ir daudz skaistāka. S.B
|