Ja ieskatās neatkarīgās Latvijas presē (
http://j.mp/167dkSN, 1930.–1939. g.), skaidri redzam, ka “savādāk” tiek plaši un nepārprotami lietots ar nozīmi “citāds, citādi”. Endzelīna apmātību ar šo sen zināmās otras nozīmes skaušanu nesaprata arī viņa laikabiedri valodnieki. Nav skaidrs, kāpēc vēl pēc 90 gadiem būtu jāturpina aģitēt par viena cilvēka iedomu respektēšanu. To ignorējuši un turpina ignorēt neskaitāmi vārda meistari (sk.
http://gramatas.lndb.lv)
(..) Vanadziņam ar Minku nebija ko gaidīt liedagā. Bet, lūk, vienudien tomēr iznāca savādāk. (V. Lācis. Vanadziņš)
Viņš savādāk nemaz neprata mīlēt, arī citas sievietes viņš nebija savādāk mīlējis. (Z. Mauriņa. Prometeja gaismā)
Grib būt smalks. Arī šeit tiek aizvainots, tikai savādāk. (Rainis, 24. sēj.)
Viņi stāstīja vienu un to pašu notikumu vairāk reižu, un katrreiz tas iznāca savādāks. (J. Jaunsudrabiņš. Aija)
Arī uz avīm un baložiem sāku lūkoties pavisam savādākām acīm. (V. Plūdonis. Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas)
Kopēts no
http://vardotaja.blogspot.com/2011/09/bieds-un-bubulis-savadak.html?m=1