|
3. Nov 2006|11:11 |
No rītiem trolejbusā cenšos pasapņot. tā mazliet, vaļējām acīm. aizvien vairāk domāju par churbuli un šķiet sāku viņā ievilkties. viņš apmētā mani ar sniega pikām, kas ir tikai virtuāls sniega, pērno lapu un ironijas sajaukums. viena pika trāpīja tieši kaut kur manas sirds apvidū. sēdot pie trolejbusa loga un skatoties uz garām skrejošajām mājām, smaidu un domāju par churbuli. rīti ir tie jaukākie.
diena paiet ēdot puvušus augļus un dārzeņus ar dīgtošām saknītēm, un varbūt vēl kautko ar tārpiem. bet tie ir pietiekami saldi. rūgtāk paliek jūtot kanalizācijas smaku un lienot dubļainos pagrabos, un pamestās mājās, kur no logiem līst vannu, izlietņu un dažāda izmēra metāla cauruļu lietus.
uzraksts "sargiet galvu" ir pilnīgi lieks. jo uz galvas uzkritusi vanna dažreiz var būt mūsu uztverei daudz nebīstamāka, kā daudz kas cits, ko nākas vienkārši redzēt un dzirdēt. |
|