|
17. Okt 2006|21:35 |
es gaidu savu klikšķi.
klikšķis ir pati patiesākā skaņa. pati ideālākā. klikšķis un radās visums. klikšķis un radās gaisma. klikšķis un radās cilvēks. klikšķis pēc klikšķa, un rodas jauni un jauni burti datora monitorā. noteikti ir vēl miljardiem piemēru, kad klikšķis ir bijis atbildīgs par kaut kā rašanos. nu, lūk.
un tātad es gaidu savu. bet tas nebūs no tiem svarīgākajiem, kā piem., "mans pirmais klikšķis", kas jau bija, man piedzimstot. pieņemu ka katra civēka piedzimšanu rada klikšķis, skaļāks vai klusāks, tas nav no svara. un "manu pēdējo klikšķi" es vēl negaidu, man šķiet nedaudz par agru. tātad tas būs neliels, viens no daudzajiem klikšķiem manā dzīvē.
bet ja tu mani dzirdi, manu klikšķi, es tevi ļoti gribu un gaidu! |
|