|
10. Maijs 2006|00:54 |
Man vairs nepatīk/nevilina dialogi. laikam jau nekad nav tā īsti aizrāvuši. viens kaut ko saka, tad otrs un tas var turpināties līdz bezjēdzībai. monologi ir daudz labāki, kā gari stāsti. bet tādi īsti stāsti, ar sākumu un beigām, kuros ir kautdrusciņa no dzīves gudrības; konkrētas, personīgas, ļoti subjektīvas.
tādus klausoties var patieshām aizmirsties.
tikai zhēl, ka tie ir retums,,, |
|