|
21. Apr 2006|13:20 |
shodien galīgi neko negribas darīt. pieriebies dators, pieriebusies lasīshana, rakstīshana. nedaudz nāk miegs. logs līdz galam vaļā un tā vien gribas par to lekt lauka un skriet kaut kur prom, tik zhēl ka ceturtais stāvs. ja būtu otrais, jau sen būtu izlekusi , cik ļoti man gribas. un tad vēl ļoti gribas kafiju, tādu saldu, baltu. tik ļoti gribējās, ka pat savācu kādu no krūzītēm, kas sheit kaudzēm netīras mētājas, un ar pastu Skaidra-2, jo nekas cits te nav, izmazgāju tīru, lai būtu no kā dzert to kafiju. būtu vel ar spirtu ar dezinficējusi, jo krūze patiesham bija dikti netīra, tachu tam ir taupīshanas režīms un tas tik izsniegts tikai uz pieprasījuma. īstenība man nāk smiekli un pārņem shausmas par "manu" laboratoriju. lielākajai daļai priekšmetu man ir bail pieskarties, jo tie izskatās dikti nesterili. te kaudzēm apkārt mētājas neasi skalpeli un kirurgiskas šķērītes, pincetes, sprices, adatas, pat zobu urbīshi, pudelītes ar ēteri, formalīnu un varzu asinsvadu preparātiem. un ledusskapī ir beigtas vardes, sulas pakas un burciņa ar olivēm, un labāk to nevērt vaļā, jo beigtas vardes pamatīgi smird. un tad vel ir skapis ar pamatīgu tukšo alus pudeļu kolekciju un telpas stūri pashreiz stāv izbāzts lūsis.
un shobrīd jau domāju, ka jābrauc pie jūras, tāpat vien, ka tik prom no shejienas,,, |
|