|
13. Mar 2006|18:47 |
Dažreiz/ļoti bieži man uznāk kauns, par lietām ko esmu sadarījusi, jeb kā esmu uzvedusies un ko teikusi. Agrāk es ar to vienkārshāk tiku galā - vienkārshi neko nedarīju, pilnīgi neko. Lai gan tāpat jau bija kauns, kaut par savām domām... Bet šobrīd ir daudz grūtāk. Es daru un kaunos, un lai citi to neredzētu slēpjos aiz maskas, ka man vienalga, bet iekshā aizvien ir tā nekomforta sajūta- ak dies, ak dies, nu kā es tā varu,,, |
|