|
8. Feb 2006|00:39 |
Circeņu valstības Dievs bija spuldzīte. Domāju, ka savos priekšstatos viņi pārvērta volframa spirāli par Augstāko spēku, jo, viendien, kad spuldzīte nodega, valstībā iestājās sastingums. Es nebiju klāt pašā katastrofas brīdī, un nedzirdēju šausmu kliedzienus no 500 mutēm, bet tie neapšaubāmi atskanēja. Tad iestājās kapa klusums, pat avīžu čaukstēšana mitējās. Ieslīguši tumsā, circeņi acīmredzot dievbijīgi lasīja tēvreizi, gandrīz nemaz neēda un nedzēra. Pat tad, kad noņēmu vāku, lielākā daļa turpināja tupēt savā vietā, pārņemti ar bailēm un sava stāvokļa bezcerību. Ar neizsakāmu prieku es pamanīju, ka vienīgais prusaks aktīvi meklē pārmaiņu cēloņus. Tikai viņu neparalizēja neizpratne...
/Kritiķis/ |
|