|
15. Jan 2006|12:46 |
Cauri mežam varēja nokļūt vienīgi ejot pa taku, kuru klāja brokastu trauku lauskas. Tās skaisti mirdzēja mēness staros- balta porcelāna un keramikas, vietam caurspīdīga stikla un vietām puķaini rožaini maigas, sīksīku rakstu apdrukātas. Pāris krūzīšu un kafijkannu osiņas ar bija manāmas, tās izliecās un drupa, sperot katru soli. '
Tad sāka līt lietus, un mežs sāka smaržot pēc aromātiskas melnās tējas. Mulsi metām skatienus apkārt, paskatījāmies uz skaidrajām debessīm bez mākoņiem. Mēnesstaru apspīdēti, kokos karājās tūkstošiem izlietoti tējas maisiņi, kuri šūpojās vieglā vēja plūsmā un pilēja,,, |
|