|
14. Sep 2005|21:11 |
Mazs meitēns, knapi divus gadus vecs. Bērns ar pelēkzilām actiņām un blondiem, skruļainiem eņģelīša matiņiem. Jautri kustina kājiņas un rokas pomūzikas ritmā, kas skan pa radio lielā skaļumā. Skraida apkārt pa istabu ar savu jauno rotaļlietu rozā plastmasas bļodiņu un dakšinu rokās.
"Ko tu mazais gribi? Gribi plūmīti Ja? Paga tūlīt izņemšu kauliņu. Lūk tā- še ņem ", un mazais aizbizo, nu jau ar plūmiti rokās.
Pēc kāda laika sīcis ir jau atpakal un mīlīgi ieraušas māmiņai klēpī.
"Mu ko tu atkal gribi? Mīļa tante? ",
sicis nočiepst " miļa, miļa"
"Aizej iekod tantei kājā! " un mazais enģelīc aši izraušas no klēpja, pieskrien pie tantes un iekožas viņai kājā ar saviem mazajiem, asajiem zobiņiem. Cieši un sāpīgi, tā ka tur paliek mazs smuks apaļš zobu veidots sarkans nospiedums. Tad sīcis solīti atkāpjas paskatās uz savu paveikto "darbiņu" un smejoties skatās visapkārt.... |
|