| |
[28. Jun 2010|14:10] |
|
Ardievu brīvdienas, čau ar papīriem aizbāztais darba galds un sestā stāva augstumi. Pirmās darba dienas rīta steiga ir pierimusi, prāts apskaidrots un nedēļas veicamie darbi sagrupēti smukās čupiņās. Nedaudz skauž, ka sēžot darba krēslā jamiedz acis no saulstaru daudzuma kabinetā, bet brīvdienas bija saulainas tikai pa-pusei, un tieši tajā pusē, kas tika pavadīta pie dabas un upes, saules iztrūka pilnībā. Bet sūdzēties nav vērts, jo svinības izdevās, kaut nedaudz jocīgi un nesagaidot jāņu dienas rītu. Ar vienu aci baudīju dabu un mieru, ar otru brīnījos par cilvēku ne/prāta darbiem. Pārāk daudzi apkārt pēkšņi ir iemīlējušies, vai sākuši ienīst, vai mokās no pieraduma sāpēm, kā pavasarī, bet, cilvēki, ir tak jau vasara! Tomēr tik maz kas piepildās reālajā dzīvē no mūsu galvā izspēlētā vēlamā dzīves scenārija, atstājot vietu neveiklai improvizācijai. |
|
|