| |
[15. Mar 2010|15:18] |
|
Šodien esmu apbrīnojami darbīga un runātīga, kas noteikti vakarā rezultēsies tukšā galvā un klusēšanā. Bet ko la dara, ka mana darba ādiņa ir laipna, runātīga un saprotoša, un kad to mājās nomet nost, paliek pāri viens saguris mazrunīgs radījums, kas tup uz gultas malas un knibinās ap dziju. Domāju vakaros uzsākt radošu darbnīcu, kur katrs atnākot atnes līdzi priekšmetu, kas pirmais paķēries pa rokai, un tad vairākas stundas mocās to uztamborējot. Un tad varētu izdot grāmatu kā uztamborēt sūdu jeb pieklājīgāk kā uztamborēt lietu no kā nav nekādas jēgas un to izveidot iztērētais laiks ir zemē nomests laiks. Domāju ka sliktāk kā regresty atrodamie labumi diezin vai sanāks. |
|
|