| |
[1. Feb 2010|11:03] |
|
Vakar bija burvīgā svētdiena. Tāda, kādai vajadzētu būt īstai brīvdienai, nu tikai bez vieglā rīta nelabuma no vīna patēriņa sestdienas naktī. Šodien atkal no sava sestā stāva augstumiem skatos uz balto, blīvo sniega puteņa segu, kas aizklāj skatu uz Rīgas jumtiem, un brīnos par citu cilvēku iekšiņām. Lai cik to nebūtu skumji atzīt, ir cilvēki ar kuriem pārtraucot kontaktēties, tu sāc dzīvot daudz brīvāk un justies patiesāk. |
|
|
