| |
[29. Jan 2010|15:36] |
|
Kaut kāds apmulsums. Pazaudējos šodien starp vandīšanos pa papīru kalniem, lietuviešu telefonsarunām un definīcijām dažādās valodā. Nu priekš-kam-tas-viss. Bet atbildes vietā arī neko vairāk kā izteiksmīgu žestu - roku noplātīšanu šobrīd nevaru no sevis izspiest. No rīta miegainām acīm traucoties uz transporta pieturu acīs salidoja sniegpārslas, kas kūstot pārvērtās par asarām, noskalojot tušas apķēpātās skropstas. Bet arī tad apnikums nebija mani vēl panācis, bija spars, doma un griba, kas nemanāmi pazaudējas bakstot datoru un cilājot savus apdrukātos papīrus. Man izmisīgi vajag lielu devu ar mierīgiem, nesteidzīgiem rītiem, kuros kūļājot kailas kājas un malkojot baltu kafiju ar medu, dzīve paliek par mazdrusciņu labāka. |
|
|