| |
[20. Apr 2009|12:37] |
|
Ilgoto silto, mierīgo brīvdienu vietā dabūju aukstas un trakas. Ātrs brauciens uz Viļņu un atpakaļ. Daudz mūzikas koncertos katru vakaru. Lēkāšana, ņemšanās un pļāpas vienā laidā. Aizvien vairāk man apkārt parādās cilvēki, kuriem krīze iet tikai labumā. Kuri spēj saņemties sākt darīt to ko patiešām vēlas un nenīkst pildot jau apnikušos darba pienākumus, kuri aizbrauc dzīvot uz citu valsti vai vnk pablandīties pa pasauli. Apskaužu viņus visus aizvien vairāk, it sevišķi šodien, atkal bakstot degunu datora ekrānā. Ik pa brīdim pametu skatienu laukā pa logu - saulainajā ārā, bet tas uzreiz saķeras plaukstošajos kastaņu pumpuros, un vairs negrib atlaisties. Atsākt darbu pie vienmuļajiem melno burtu tekstu kalniem paliek aizvien grūtāk. |
|
|