|
[13. Nov 2007|23:02] |
Šoziem man neizdzīvot bez karstas miesas, jo tikai jūtot svešu svelmainu elpu savā mutē paliek vienalga par sniegpārslām, kas lēnām kūst uz ausu ļipiņām un mirstot notek gar kaklu, un aukstajiem kāju pirkstiem, kas caur ādas zābakzoli lēnām sasalst kopā ar pērno zāli. |
|
|