| |
[23. Apr 2006|00:36] |
Atradu vannasistabā zirnekli. To ar tām garajām kājām. Bija jau savijis nezinturkādus lielos tīklus. Bērnībā, pa vasarām dzīvojot laukos,no rīta ieraudzīt zirnekli skaitījās nelaimes zīme un visa diena līdz ar to sabojājās. Atcerēdamās to, izmetu zirnekli pa logu. Nav jau augstu - otrais stāvs un tagad jau silts laiks, un ārā viņam noteikti būs labāka dzīve - vairāk ēdamā un tā. A ko viņš te manā vannasistabā darītu - bojātu tik man dienas, vienu pēc otras.
psc, nu neticu tam muļķibām par nelaimes neshanu,nez kursh man bērnībā to sastāstīja? |
|
|
| par zirnekļiem |
[23. Apr 2006|01:09] |
| [ | Mūzika |
| | Niobe - ghoast's wharf quark | ] |
Man bija draugs, kuram bija nenormāli bail no zirnekļiem. Ja vinsh savā istabā atrada zirnekli, tad meklēja kādu, kas varētu to izmest, vai arī gāja prom no mājas. Par to es viņu speciāli kaitināju un darīju visādas nejaucības, zinādama, ka viņam nepatiks. Ķircināju viņu un ja kādu zirnekli ieraudzīju, tad noteikti to viņam parādīju. Reiz pat vienu beigtu atradu viņa mashīnā, gribēju to izmest, bet viņš neļāva, jo - ja es tam pieskaršos, tad viņs neskarsies man klāt. Parasti šādas reizes beidzās ar kautiņiem un cīkstēšanos.
Man bija tāds mazs auskariņš zirnekļa formā ar daudzām kājām, bet kādas kārtējās dzerstīšanās un ārdīšanās reizē, tas tika veiksmīgi pazaudēts. Īpaši jau nepārdzīvoju un pēc tā neskumu, vispār būtu to aizmirsusi, ja vien tas netiktu dīvaini atrasts un atpakaļatgūts. Kādu dienu draugs vienkārši atnāca un ielika to manā rokā. Tobrīd nespēju noticēt, ne jau tam, ka auskars atradies, bet gan tam, ka viņš to izdarīja - pieskārās kaut kam zirnekļveidīgam. Viņš ar savām rokām bija to piecēlis no savas istabas grīdas un atnesis man, pārvarot tās bailes un nepatiku, un nez ko tur vēl, kas viņā iekšā bija pret zirnekļiem. Tobrīd mani pārņēma lieli mīļuma uzplūdi,,,
un kursh vēl saka ka zirnekļi nes nelaimi? |
|
|