Tātad : Dabā izšķir pastāvīgo (statisko) magnētisko lauku un elektromagnētisko lauku. Elektromagnētiskais lauks sastopams visur ap mums, piemēram, redzamā gaisma, kura aizņem tikai nelielu elektromagnētisko viļņu spektra diapazonu. Patstāvīgais magnētiskais lauks ir tikai šā spektrā īpašais gadījums.
              Zīdītāju organismā uz magnētisko lauku reaģē visas sistēmas, spēcīgāk tās, kas veic regulējošās funkcijas: nervu, endokrīnā un asinsrites sistēma, kā arī embrionālie audi. Uz nervu sistēmu magnētiskais lauks parasti iedarbojas kavējoši: elektroencefalogramma sāk dominēt lēnie ritmi, samazinās neironu izlādes frekvence, tiek nomākti gan nosacījuma, gan beznosacījuma refleksi, mainās nervu šūnu mitohondriju struktūru. Lielākā magnētiskā jutība ir hipotalāmam, hipofīzei un smadzeņu lielo pusložu garozai .
              Pastāvīgā magnētiskā lauka iedarbības rezultātā uzlabojas arteriālā mikrocirkulācija, notiek papildu kapilāru atvēršanās, asinsrites ātrums palielinās par 30-50%. Pastāvīgā magnētiskā lauka ietekmē centrālajā nervu sistēmā mainās neirālo saišu funkcionālā organizācija.Magnētiskais lauks izraisa kavēšanu, miegainību un noņem emocionālo spriedzi. Garoza un hipotalāms ātri atbild uz lauka iedarbību, aktivizējas tur esošie neironālie un hormonālie centri. Pieaug metaboliskie procesi. Morfoloģiski pēc lauka iedarbības tiek izmainīta neiroglija (pieaug astrocītu skaits). Pieaug emocionālās izpausmes dzīvniekiem, cilvēkiem pēc atrašanas ilgstoša ML iedarbības zona pasliktinās atmiņa, iespējams tas nojauc atmiņas izveidošanas procesu
              Eksperimentāli pastāvīgā magnētiskā lauka darbības gadījumā konstatētas arī katalītisko fermentu aktivitātes pārmaiņas.
              Ir atklāts, ka magnētiskais lauks iedarbojas arī uz kaulu smadzenēm, zemnieru garozu, liesu, aknām, nierēm, asinīm un urīnu, kā arī atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz apaugļošanās biežumu, embrionālo attīstību un olnīcu morfoloģiju. Novērota arī dzīves ilguma pagarināšanās, kopējā aktivitātes, apetītes un novecošanās ātruma samazināšanās, ķermeņa svara, agresivitātes palielināšanās un daudz lēnāku brūču sadzīšana.
              Par vēzi – uzskata, ka magnētiskajam laukam tomēr piemīt kancirogēna īpašības. Taču dažos pētījumos magnētiskajam laukam novērota izteikta spēja kavēt vēža šūnu augšanu, taču ir arī pētījumi, kas parāda, ka magnētiskais lauks nekavē vēža šūnu dalīšanos.
             Magnētiskais lauks spēj mazināt epileptiskas lēkmes, šo efektu izmanto ārstnieciskājā medicīnā.
             Pētījumi ar precīzi tādu pašu elektromagnētisko lauku ko rada mobilais telefons no vienas puse parādīja, ka nav nekādas ietekmes piem., uz smadzenīšu morfoloģisko struktūru un masu , kā arī smadzeņu/ asins barjeras caurlaidībai. Un tai paša laikā ir novērots, ka palielinās saharozes caurlaidība smadzeņu asins barjerai, sakarā ar to caurlaidošo kanālu izmaiņā.