| |
[7. Mar 2006|01:55] |
atvērt acis un piecelties,
lēkāt uz vienas kājas,
līdz tuvākajai peļķainajai bedrei,,, |
|
|
| |
[7. Mar 2006|15:07] |
Cilvēki drīz apmaldīsies, sajuks pratā, smakdami nomirs no tā nenormāli lielā informācijas daudzuma, kas mūs ieskauj. Mēs jau tā esam pārāk stresaini un disharmonēti, dzīvojot mūsu bioloģijai nepiemērotos apstākļos, pluss vēl mūsu prātus bombardē nenormāli liela informācijas strūkla. Dažreiz šķiet, ka mēs pārāk daudz visi domājam, "izgudrojam" un galvenais uzskatam, ka pasaulei to noteikti vajaga zināt un taisam augšā savas mājas lapas, rakstus avīzelēs u.t.t
Ak jā, es aizmirsu - ir tak brīvās runas tiesības un mana izvēle - lasīt, nelasīt,,,bet ja vajag? Ja man ir velti jaizšķiež savs laiks izvērtējot informāciju- cik tā patiesa, zinātniski pamatota un ticama, tā vietā, lai es varētu mierīgu sirdi lasīt to visu un iedziļinātie problēmas būtībā. Tas nav progress. Tā mēs nekur netiksim. Nu vismaz es.
Piecas stunas meklējot kādu normālus zinātniskus rakstus, vēlams aptverošus, par magnētiskā lauka nozīmi un ietekmi uz cilvēka fizioloģiju, vēlam līdz šunas mehānismu līmenim, es uzduros info par dziemu lirikām, Dunes fanu mājas lapām, pseidozinātniskiem rakstiem par tēmām - Arprāc mobilie telefoni(elektromagnētiskais lauks) izsauc vēzi! , kurus lasot man pašai sāk jukt, vai tas ir svarīgi, vai nē un vai tas būtu tikai pieminēšanas vērts aspekts, jeb sīkāk iztirzājam tēma.
Nu labi, man ir nopietnas problēmas ar informācijas analīzi, klasificēšanu, bet to atzīstot jau nepaliek vieglāk, jo jaaizstāvas jau būs tāpat,,, |
|
|