| |
[26. Jan 2006|22:57] |
"Nē, nu taču nē, " es ķiķināju, bet redzot ka viņš nestājas, sataisīju nopietnāku sejas izteiksmi.
"Nedari tā. Nu nedari taču, ka tev saka!" Tomēr viņš nepārstāja, un es pēkšņa izmisuma pārņemta, kliedzot metos virsū, ar dūrēm sizdama pa viņa muguru, pleciem, rokām, vienalga kur, neskatīdamās. Bet viņš turpināja darīt iesākto, nepievēršot man ne mazāko uzmanību.
"Nu lūdzu, nē. Nu kāpēc tu tā?" čukstot noslīgu uz virtuves grīdas blakus viņa kājām un maisiņam ar zaļiem kartupeļiem...
Un galu galā viņš sagrieza kartupeļus salmiņos, nevis šķēlītēs, kā gribēju es,,, |
|
|