| |
[12. Okt 2005|11:52] |
Kārtēja pa pusei gulētā nakts uz pierakstu čupiņas.
Trolejbusa konduktors, kurš atgādina vienu no Abbas solistiem ar pelēku vecmodīgu žaketi, gaiši zilām kļošenēm un attaugušiem gaišiem matiem 80 gadu stilā. Un balta zāle vietām, un neliela migla.
Atceros ka pirms gada, šajā pašā laikā, es biju neizsakāmi laimīga. Steidzos lidot visur, jebkur augstāk. Bet tagad... tagad jūtos vienkārši labi un tā pat ir labāk...
Pēdējais laiks izmest visus atriebības plānus, jo tiem vairs nav jēgas. Viss ir aizmirsts...
Punkts. |
|
|