| |
[30. Sep 2005|13:47] |
Mana diena aplēca kūleni, pat ne kūleni, tā izdarīja ko ļoti dīvainu. Es saņēmu vēstuli pirmkārt: no galīgi nepazīstama cilvēka, kurš ir redzējis tikai un vienīgi manas fotogrāfijas un neko vairāk, un otrkārt tur 85%informācijas it kā par mani ir galīgi garām...Nu bet tā VIŅŠ domā,,,
Un ko lai es domāju par viņu????
Piedod man par atklātību, bet es,,,es nevaru savādāk,,,
Šeit ir teksts:
"Vispirms piedod par atklaatiibu un uzmaaciibu. Tad uzklausi abstraktus spriedumus par lietaam, ar kuraam Tev, driizaak kaa paraadiibai, nekaa cilveekam, ir cieshs sakars. Kaut kas Tavaa aarienee ir ljoti pievilciigs, kas tieshi es nemaaku pateikt, tachu cita aarienes shkjautne ir klaji satraucosha. Es jau redzu peec Tevis noraadiitaam intereseem to, ko veelos, jeb, preciizaak sakot, ko neveelos redzeet liidz galam neskaidru iemeslu deelj. Nevar teikt, ka man buutu kaut cik skaidri teoreetiski plaani, driizaak pavisam otraadi, tachu intereses klaatbuutni es atziimeeju. Taa ir mirkliiga un ideaalistiska, par to nav shaubu. Un es neprasu Tev taas izkliedeet, par cik zinu, kas Tu esi. Labaak saciit, nojaushu. Redzu, ka Tu daljeeji puulies radiit romantiskas buutnes teelu, kas ir izdevies arii pateicoties visai nestandarta aarienei. Shaa vai taa Tu esi saistiita ar maakslu. Tachu tas nav buutiski, runa ir par citaam lietaam. Es uzskatiitu savu meerkji par izpildiitu, ja liktu vismaz uz kaadu briidi padomaat par izveeleeto celju dziivee, vidi, un veertiibu skalu. Konkreetu iemeslu paleti es diemzheel mineet nevaru, aprobezhoshos ar draudziigiem ieteikumiem un patiesu veelmi paliidzeet ar ko speeju. Nu paraugies sev apkaart, droshi vien kaadreiz sapnjoji par citu dziives ritumu. Cilveeki, kas Tev apkaart, droshi vien ne velna nejeedz. Iespeejams, ka tas ir neviizhiigu draudzenju pukjubeernu bars, vai arii padumju pieluudzeeju maakonis. Peedeejie saakumaa veelas romantiku, veestules ar luupu kraasas peedaam apakshaa, ar izpluudushu no asaraam tinti, tad veel kaisliigus skuupstus uz solinjiem, apskaavienus, soliijumus un visbeidzot stabilitaati. Tad arii naak pati lielaakaa nelaime - vinji pasleepj mineetaas veestules zem peleeku kartona mapju kalniem, kljuust sirmi, ataudzee veederu, un lasa aviizes. Liidz ar neizbeegamo rutiinu jaamainaas arii otrai pusei, kura naivi domaaja, ka veelme dzemdeet beernus ir origjinaala, dabiska, ceela un nepaarvaraama. Ka cilveeks nevar buut viens, bet noteikti meklees savu "otro pusiiti", it kaa vinjsh buutu invaliids vai gariigi nepilnveertiigs. Shaada nostaaja no beerniibas gatavo ikvienu indiviidu prognozeejamai, vienmuljai dziivei. Tikai tie retie, kam izdodas paraudziities uz to no malas, shausmaas saprot, cik bezceriigs ir cilveeku staavoklis. It sevishkji aiz vinju tumsoniiguma un emocionaali intuitiivaas pasaules uztveres. Runa jau nav par gjimeni kaa par ljaunuma sakni, bet par nesapratni savaa videe. Runa ir par Tavaam iespeejaam un iecereem, kuras, peec manaam domaam, Tev vareetu buut lielas un noziimiigas. Un kuras var tikt nezheeliigi bremzeetas taadeelj, ka Tu nezini, kuru celju izveeleeties. Nezinu jau, varbuut Tu pati alksti upureet savu dziivi peecnaaceejiem un vieniigajam viiram, staaties vienaadu necilveeku rindaas ar augsti paceltu galvu, ticot, ka pienaakums ir briivpraatiigs un goda pilns... Tachu silti iesaku pacensties kaut ko mainiit - IZRAUTIES NO SHII BEZDIBENJA! Tavi vaibsti man likaas noraadam uz iipatneeju dveeseles iekaartu, kas, ceru, var to paveikt, vai, vismaz, kaut nedaudz sevi mainiit. Nesaakshu slaveet aarieni detalizeeti, vai lietot izdeldeetas fraazes par izredzeetajiem vai ko tml. Pateicu galveno." |
|
|