| Skaņu mežšss |
[11. Sep 2005|14:09] |
|
Skaņu mežš bija fantastisks. Mani fascinēja vieta, atmosfēra un protams skaņas, kas vienozīmīgi bija spēcīgas, gan tiešā gan pārnestā nozīmē. Brīžiem kaut kas trausls, netverams, atmosfērisks, visaptverošs, ievelkošs un dziļi paliekošs, brīžiem savā aizrautībā un specīgumā, energētiskumā, likās ka tas tevi nogāzīs no kājām un tu tur gulēsi, nevarēdams piecelties.... sava burvība bija pretstatos - pēc ārprātīgā Single unit, plūstošā Niobe.... mana sajūsma vēl nebeidz plūst pāri, un kaut tā lai arī paliek... |
|
|