| |
[13. Apr 2005|21:28] |
Un atkal viņa tur sēž... un domā, domā, domā, brīžiem sķiet, ka viņas galva izšķīdīs kā tāds pāaraudzis arbūzs, izsvaidot sēklas kā domas visapkārt. Bet es jau pa gabalu uz viņu skatoties zinu, ko viņa tur domā. Mēs abas zinam. Jā, zinam.
Jo viņa domā to pašu ko es un es - to pašu ko viņa:
Pienācis laiks... |
|
|