|
30. Jul 2010|14:26 |
Labdien nezināmie.
Esmu atgriezusies no balagāna mēneša garumā;
no Eiropas nekurienes,
no okeāna,
no tveicīgām Berlīnes ielām un ateljē Uberall,
no Hollandes nepastāvīgajiem, bet pastāvīgi pēc zāles smaržojošajiem, laikapstākļiem ar sērojošajiem cilvēkiem par zaudējumu futbola spēlē,
no Francijas akmeņraktuvju alām, kur tagat dzīvo citādie, nesaprastie, geji, meitenes ar ūsām un spalvainām kājām,
no hipiju festivāla Vāczemē,
no nīkšanas un svīšanas busā,
no padzīvošanās pa skvotu Hārlemā, kur sienās izdauzīti caurumi, visur mētājas atkritumi un sadzīvo kaķi, suņi, cilvēki un blusas, bet ne policija, kas vienas nakts laikā divreiz brauc izgaiņāt reibinošas vielas salietojušos nakts balētājus,
no peldēm visos iespējamos ūdeņos,
no Beļģijas laukiem, kur smird pēc kūtsmēsliem,
no simts un vienas zaļās pieturas,
no gulēšanas ceļmalās un krūmos, un vecos matračos,
Sveiki negribētā realitāde, ikdienas rituāli, karstums un papīra darbi, bet vēl nē, vēl tikai bišķin nē, tas viss atsāksies tikai pirmdien ar pirmo dienu tik sen aizmirstajos sestā stāva augstumos... |
|