|
22. Jun 2010|15:38 |
|
Klāt beidzot garās brīvdienas, uz kurām, gan tikai kā datumiem sienas kalendārā, jau labu laiku atpakaļ tika liktas lielas cerības. Mana sestā stāva augstumos pagaidām viss diezgan mierīgi, darbi apdarīti, papīri sarakstīti, tikai jūtama tā saspringtā trīšanās pa krēsiem, gaidot kā aizrit pēdējās darba dienas minūtes. Laiks gan nesola neko jauku, jo mirkt ūdenī ar ūdeni uz galvas būs vairāk kā nepatīkami, un pasākums var izvērsties tikai kā par nelaimīgu piedzeršanos Līgas un Jāņa vārdienās. Taču šis maldīgās cerības par sauli un pļažu un vāļāšanos zālītē nav aizmirstas un nemaz netaisās tikt izmestas no manu fantāziju lādes. Došos jel ārā, pilsētas dabā un betona mājokļos pirmo reizi siet sieru. |
|