|
14. Jun 2010|11:07 |
Kafe Ļeningrad ir pārāk ievelkošs iestādījums, un, tomēr, kur gan vēl citur pulksten astoņos no sestdienas rīta var mēģināt dejot valsi klasiskās mūzikas pavadījumā. Bet nē, īstenībā jau tas nav priecīgi, bet skumji, ka atkal brīvais laiks tiek pavadīts izklaidējoties un iedzerot. Šonedēļ man jabūt atbildīgākai, jāsavācas un jānododas ikdienas patērētāju aizsardzībai no viņiem pašiem, un sūdiem, ko viņi lieto.
Pagajušonedēļ es no sava sestā stāva augstumiem varēju priecāties par mākslīgo papeļu pūku sniega puteni, kas visu laiku virmoja gar logiem un izskatījās tik sirreāli uz zaļo parka koku fona. Bet šonedēļ arī tas ir beidzies, pūkas ir aizpūtis vējš, un atlikumi ar lietu ieskaloti kanalizācijā. Nekas cits par ko priecāties pagaidām nav uzradies un atliek vien iegrimt savu papīru valstībā. |
|