|
25. Aug 2009|11:58 |
Klusums jau galīgi nav tas, kas valda manā dzīvē. Nepacietīgi gaidu savas brīvdienas prom no Latvijas, vietā, kur ūdens zilāks, kalni augstāki un aug kaktusi. Bet līdz tai gaidītajai atpūtai japārvar papīru kalni un pelēkais apnikums. Tās baumas par atlaišanām ceļo tik ātri pa ēkas ventilācijas trubām un neliek mieru nevienam datora bakstītājam manā darba vietā. Arī mani. Bet draugs tik jocīgi, pat škietami skaudīgi saka, ka es tak esmu laimīga, jo atšķirībā no daudziem citiem zinu, kas man patīk un ko gribētu darīt, ja mani tomēr atlaidīs.
Vakar pieķēros pie ilgi plānotā pavasara koka attēla un guļamistabas sienas. Tāda - kroplīgiem zariem un plaukstošiem pumpuriem. Šodien jūtos apbrīnojami viegli. |
|