|
29. Maijs 2008|22:51 |
mēs visi kā mazi magētiņi darbojamies. sirds pukst un raustās vienā laidā, pa nerviem skrien impulsi aušup un lejup, joni jaucas-šmaucas šūnu iekšpusē un ārpusē, un rodas interesanti elektromagētiskie lauki. tikai par tiem mīnusiem un plusiem aizvien nav nekāda skaidrība, un poliem ar.
lai kas tur arī notiktos, šķietas, ka šobrīd man pagalam viss ir sajucis. ka tad kad gribas pievilkt, tas otrs atgrūžas, gribas kādu atgrūst, bet vinsh pielīp kā dadzis un nenāk nost. un ja man ir sajucis, kā var zināt - kā ir tam otram. varbūt es velku, velku, bet viņš tik to vien spēj kā atgrūsties un turēties pa gabalu. prom. un jo tālāk jo labāk. varbūt ka esam vienkārši parāk līdzīgi, ar vienādiem plusiņiem un mīnusiņiem, jo taču tikai pretpoli spēj pievilkties un salipt cieši kopā. |
|