|
2. Apr 2007|20:49 |
Šodien atkal kārtējā sūdzība. no mājas izskrien maza, resna čigāniete ar ūsām, zeltu ausīs un ap kaklu.
- devushka , devushka, ja vam pakazhu - un ieķeras rokā un velk līdzi, nemitīgi man ko stāstīdama, par žurkām, mušām, nelāgus smaku un atkritumu kalniem kaimiņu mājas pagalmā. parunājamies un atkaratamies.
Nākamā vieta ir blakus māja. ielienam pagalmā paskatīties uz atkritumu čupām, nez no kurienes izlien jauns vīrietis un jautā - piedzīvojumus meklējat? samulstam. tad sākam izjautāt par māju, tās iedzīvotājiem un īpašnieku. kā lielākoties, neviens neko nezin. vairāk kā trīs gadus dzīvo bez ūdens, tikai ar elektrību un nevienam neko nemaksā, un jūtas spmierināti, cik vien apmierināti var justies starp čigāniem , narkomāniem un ik pa laikam, iemaldījušamies pagulēt pa nakti, kādam dzērājam-bezpajumtniekam. īpašnieks?! - neko nesinam, te jau trīs īpašnieki pēc kārtas ir nomainījušies. dzīvoklī man uzlec uz kājām mazs sunīc, laiza rokas un luncinās. meitene izskatās nedaudz garīgi atpalikusi, stostās, vīrietis griež desu kubiciņos, laikam salātiem, uz loga žavējas bērnu mīkstās rotaļlietas. ātri uzrakstam visu un atvadamies. steidzamies prom.
mājās, nometot visas drēbes, ienirstot dušā un atlaižoties uz savas gultas, aizvien nespēju līdz galam visu aptvert. vienīgā doma, kas nemitīgi šaudās galvā - cik man tomēr ir jajūtas laimīgai. |
|