|
30. Jan 2007|18:40 |
Visforšākā lietu sačakarētāja esmu es pati. Pārāk man patīk spēlēties un bāzt savu īso degunteli, un pirkstus visādās skaidrās lietās, nopietnā attieksmē, augstos morāles principos un draugu attiecībās. Iebāžu, izvelku un tikai pēc kāda latenta perioda saprotu, ka esmu pamatīgi norāvusies. Vai vēl muļķīgāk, man kāds cits acīs pasaka, ka, meitenīt, tu nu gan stulbas lietas dari ar savu dzīvi. Acu ieplešana un apskādēto pirkstu slēpšana nepalīdz vairs nemaz. Pat sniegs vairs nepalīdz pret sūrstēšanu. Izklaidība aizvien ir tikai mans attaisnojums neizdarībai un citu cilvēku rūpju nenovērtēšanai.
When I grow up? |
|