|
|
Wednesday, November 15th, 2006
|
1:01p - Literāts turpina.
(šīs rindkopas ir pie iepriekšējās nodaļas pievienojamas)
Iespējams, vakars būtu ņēmis pavisam citu attīstības virzienu, ja vien nebūtu ieradies Dacītes vīrs ja vien mēs nebūtu dzēruši uz nebēdu. Šņabis ņēma virsroku, un mēs pamazām zaudējām saikni ar Dacīti un Agnesīti. Lēmums kārtējo reizi tika pieņemts - jādodas uz Kusu. Mūsu skatieni aizmiglojās, un mēs paņēmām vēl šņabi.
Man šausmīgi gribējās čurāt. Es pamodos no vieglas šūpošanās. Tas bija autobuss. Krauklis joprojām bija nomodā un man šķita, ka viņš noķēris kompāniju ar Džessi Owens, Pelé un Bobu Bīmonu dzerot šņabi un runājot par Dievu pilsētu. Es prasīju, kurp mēs dodamies un kas ir šie cilvēki autobusā, bet dabūju atbildi, lai skatoties pats un ka mēs drīz būšot Dievu pilsētā. Es mēģināju fokusēt skatienu uz līdzbraucējiem un spēju secināt tādus vārdus kā Senna, Kubertēns, Žoltoks un citi, bet viņu bija pilns autobuss un visi viņi devās uz Dievu pilsētu.
Bija silts vasaras rīts un es pamodos no tā, ka šausmīgi niezēja seja. Sasodītie odi, tie bija sakoduši visu seju. Paskatījos apkārt un secināju, ka atrados pie Dziļinieka, blakus atrubījies bija Krauklis. Uz brīdi uzmetot acis Dziļiniekam šķita, ka tas izstaro gaismu. Tad no dīķa dziļumiem iznira kaila sievišķā dzimuma būtne gariem blondiem matiem un zaļām acīm, brīdi raudzījusies mūsos tā skaļi čukstēja: "Nav vietas jums šeit, kas kailumu redz, jo mana miesa un kauli ir īstens kailums, nav vietas jums šeit, kas vārdus šos dzird, jo mani vārdi ir patiesība, nav vietas jums šeit, kas ūdeni jūt, jo esība ir manī", brīdi šī vīzija mirdzēja un tad zuda.
DP - Kluss
Vērze vēroja, kā mirst Kāla sieva un viņa juta jaunas dzīvības klātbūtni. No mirstošās sievietes vēdera viņa izcēla dēlu, un nosauca to par Klusu, jo dzima viņš klusu. Vērze zināja, ka šīm bērnam lemtas lietas lietas, bet viņa, slēpjot to no Ārona dusmām, tāpēc audzināja to Kanīna mežā. Mežā, kur joprojām atdusējās Kanīns, noguris no ikdienas darbiem, un neviens nezināja, kad viņš modīsies dienas darbiem. Kluss uzauga mežā juzdams Kanīna klātbūtni, juzdams Ārona klātbūtni un alkdams radīt. Ārona tauta nebija Klusa tauta, Ārona tauta nogalināja viņa brāļus un māsas, Ārona tauta bija sveša tauta. Kluss nolēma radīt savu tautu - noslēpuma glabātāju cilti.
Kluss pameta mežu, Kluss pameta gulošo Kanīnu, kaut arī joprojām runāja ar viņu, Kluss devās pie Ārona tautas. Viņu neviens nepazina, tomēr viņš pazina ikvienu. Kluss klausījās, kā runā Ārona tauta, kā raksta Ārona tauta un kā domā Ārona tauta. Viņš uzrunāja Ārona tautu, un viņi Klusā klausījās, viņi dzirdēja Klusu. Kluss radīja jaunu pasauli Ārona tautā. Viņi viņam ticēja, tāpēc Kluss izvēlējās izredzētos no Ārona tautas un devās ar viņiem mežā, jo tikai Kanīna mežs spēja dod atbildes uz jaunradīto pasauli, pasauli, kurai bija lemts mainīt lietu stāvokli. Septiņi izredzētie devās ar Klusu mežā, lai veidotu izredēto cilti un mainītu šīs pasaules likteni.
(c) R.D.
|
|
|
|