|
|
Friday, October 27th, 2006
|
11:12a - Turpinājumi - mistiskais un hedoniskais
Dievu pilsēta - Tunguti Tanguti vīzija
________________________________________
Kā jau katrā sevi cienošā ciematiņā, arī Kusas perifērijā atrodas ēkas un iedzīvotāji. Dzīvot perifērijā nozīmē, veidot mazāku ietekmi uz procesiem, kas tiešā veidā ietekmē Kusas sabiedrisko, ekonomisko un kultūras dzīvi, kas ir aktuāla uz esošo, patreizējo lietu stāvokli. Vienā no tādām ēkām tālajā 1987.gadā dzīvoja ģimene, kuriem bija bērns vārdā Tunguti Tanguti. Toreiz viņam bija kādi 13 - 15 gadi. Šī ģimene galvenokārt pārtika no tā, ko varēja sarūpēt paši, tā sakot dzīvoja no rokas mutē. Tunguti Tanguti lika cilpas tuvējā mežā un medīja stirnas un citus meža dzīvniekus. Viņš daudz laika pavadīja mežā un reiz tur piedzīvoja stāstu, ko man reiz vēstīja. Brīdinu, lai gan lamuvārdu izvēle Tunguti Taguti bija plaša, tomēr stāstot viņš konsekventi iesprauda katra vārda galā vai nu bļin, vai bļa. Nevarēdams rekonstruēt precīzi, kad tika izmantots bļin un kad bļa, savā stāstā tos izmantošu pēc secības 1 2 1.
Reiz, bļa , biju dziļāk iep1s1s mežā, bļin, tā, ka nevarēju atrast, bļa, atpakaļ ceļu, bļin. Ieplēsis jau arī toreiz biju, bļa. Maldījos, bļin, kādas 8 stundas, bļa. Tad uznāca nakts, bļin. Nācās tur arī gulēt, bļa. Naktī pamodos no tā, bļin, ka jutu, ka kaut kas nav kārtībā, bļa. Redzu gaismu, bļin. Nodomāju, bļa, ka nu gan esmu ticis ārā no meža, bļin, tad nu devos uz gaismu, bļa. Pēc brīža skatos, bļin, ka esmu nonācis pie vārtiem, bļa, kas tālāk veda uz tādu kā milzīgu parku, bļin. Nodomāju - bļā. Devos iekšā - bļīn. Tur ta uzslietas tādas kā, nu šitās, bļā, nu bļīn - pieminekļi, un daudz viņu - bļa. Atceros viena tur vecene, bļin, rokā tur, bļa, karogu, bļin, otrā - izstiepta tā kā kādu šņabi no rokām izlaidusi, bļā. Pašai spārni kā kādai dzērvei, bļin. Pie kājām sarkanas puķes rindās vien, bļa. Tur visādas veču pieminekļi arī bija, bļin. Visi formās, bļa, daži tur rokās zobenus, daži uz ķēvēm salikti, bļin, pie dažiem arī puškas saliktas, bļa. Viens vecis uz zirga ar cepuri rokās tur bija, bļin, un lūr uz tādu lielu baltu māju. Bļā, tad tie visi pieminekļi man sāka ņirbēt gar acīm un es vairs nevarēju neko saprast, bļin. Juška tāda it kā vienu 0,7, bļa, iztriepis būtu, bļin. Tikai to balto māju savā priekšā redzu, bļa. Tad es izrubījos, bļin. Kad atnācu mājās, bļa, izrādījās, bļin, ka biju prom divas dienas, bļa. Nezinu, bļin, varbūt es te tikai d1ršu, varbūt, vecais sliktu kandžu bija uztaisījis, bet nu tādus gļukus, bļa, es nebiju iepriekš redzējis, bļin.
Dievu pilsēta - ceļojums uz Dievu pilsētu
________________________________________
Lēmums bija - ir izteikti par īsu. Alus bija izderts un krodziņš Vecrīgā vērās ciet. Kraukļa priekšlikums bija īss un konkrēts - Midzenis. Midzenis ir Dievu aizmirsts krodziņš Purvciemā, kur pulcējas Rīgas perifērijas raibā sabiedrība. Tur var sastapt sievu nogurdinātus vīrus, kuri ieskrien ieraut pa simts gramiem, lai pēc mirkļa būtu atpakaļ pie ģimenes pavarda, tīņus, kas reibst no kokteilīšu gaisīgajiem burbuļiem un mēģina bārmenim iegalvot, ka jau ir 18, vientuļās mātes, kuras ilgojas vīrišķa glāsta, bet kosmētiskie pūliņi nespēj noslēpt to, ka jau ir pāri 30 un mājās gaida divi bērni, menedžerīšus, kas sakostiem zobiem virzās pa karjeras kāpnēm augšup, vienlaicīgi grimstot alkohola atkarībā, un pa retam arī kādu jaunbagātnieku, kas atnācis izmaksāt dzērienu savam nabaga bērnu dienu draugam, tagad bezdarbniekam, bet varbūt studentam.
Tā nu mēs, divi Dievu pilsētas dēli ieklīdām Midzenī. Paņēmām vienu šņabi un sastādījām kompāniju divām kosmētikas uzfrišinātām dāmām, kuras smaidīja atieztiem zobiem, flirtēja un atklāja, ka patiesībā viņas jūtas kā 18 gados, ka viņām nepavisam nav kompleksu un arī aizspriedumu viņām neesot. Kamēr es pārāk dziļi ieskatījos Dacītes dekoltē, Krauklis Agnesītei pavēstīja, ka Inter ir nogalinājis ne mazāk ne vairāk kā 7 talantus. Liekas Agnesītei šī tēma likās ļoti aizraujoša, jo dūmakainās Agnesītes acis šķita pienaglotas Kraukļa sejai. Iespējams vakars būtu ņēmis pavisam citu attīstības virzienu, ja vien nebūtu ieradies Dacītes vīrs.
|
|
|
|