Īpaši necenšos un pat izvairos cibā publicēt privātu informāciju par sevi, bet karlik'am kā draugam nevaru atteikt.
7 lietas:
1. Viena no pirmajām bērnības atmiņām ir mana viesošanās 3 gadu vecumā pie vecmammas Latgalē, laikam Rēzeknes rajonā, kad izdomāju, ka iešu mājās pie mammas un tēta. To izlēmis, sīkaļa iegāja kukurūzas laukā, kukurūzai sniedzoties krietni pāri viņa galvai. Nejautājiet man, kā zināju virzienu, bet beigās mani atrada un atgriezos pie vecvecākiem.
2. Kad biju dažus gadus vecāks, kopā ar draugiem likās gudri apmētāt garāmbraucošo milicijas(!) mašīnu ar sniega pikām. Sekoja pakaļdzīšanās un morāles lasīšana, bet vecākiem darba vietā laikam nekādas sankcijas nesekoja.
3. Pērienu no vecākiem esmu dabūjis tikai pāris reizes, vislabāk atmiņā palikusi reize, kad aptuveni 10 gadu vecumā gāju un spļāvu uz blakus mājā dzīvojošo divu vecmeitu mājas logu. Esmu jau aizmirsis viņu vārdus, bet tēvs dabūja vilkt siksnu ārā no biksēm un mācīt dēlu, ka tā darīt nav labi. Mans huligāniskais izlēciens, patiesībā, bija diezgan muļķīgs, jo vecmeitas bija īsti божьи одуванчики.
4. Kad ēdu ķiršu kompotu, ķiršu kauliņus medzu stūķēt aiz abiem vaigiem, nevis izspļaut uzreiz ārā. Sieva vienmēr novaidas, kad izgāžu āra vaigu saturu.
5. Ilgu brīdi (kopš sāku strādāt 90-o gadu sākumā) mana sapņu alga bija Ls 600. Kad summa tika sasniegta un pārsniegta, gandarījumu izjutu tikai isu brīdi.
6. Manas pirmās mīlestības vārds bija Inese, uzvārdu jau vairs īsti neatceros. Jūtas bija vairāk platoniskas, kad nonāca līdz apzinatai miesaskārībai, mūsu ceļi šķīrās, jo viņa mainīja dzīves vietu. Pēc tam dažas reizes nogāju vai nobraucu garām kādreizējai vasarnīcai, bet viņu vairs neredzēju.
7. 9.klasi beidzot skolas eksāmenā literatūrā rakstīju sacerējumu par Raiņa "Zelta zirgu", dabūju atzīmi 10/10, labākais rezultāts visā Siguldas 1.vidusskolā. Kopš tā laika esmu aizmirsis vairākus latviešu valodas interpunkcijas likumus.
madevil, viesiz, actionman, jūs turpinat.