| Čats. |
Nov. 2nd, 2006|12:51 am |
Kā man patīk tie brīži, kad es plānoju izstaipīt noguršās kājas, izslēgt gaismu, pēdējo reizi nožāvāties un nolikt galvu uz rokas [kad guļu viens, es turu galvu uz rokas, nevis uz spilvena - vecs paradums no gatera laikiem, kad iemanījos visai ērti dusēt uz dēļu kaudzēm] un iemigt. Visjaukākie ir nevis tie brīži, kad es tik tiešām ielienu gultā, bet gan tie, kad es esmu pāris mirkļus pirms tā izdarīšānas, kad es pieceļos no pc un dodos uz gultas pusi, pusmiegā jau brīžiem iekrākdamies. Viss bija kā jau visus citus vakarus, ja neskaita to, ka tieši šodien draugiem.lv bija sadomājis aiziet no manis prom un uzgriezt man muguru, bet msn jau sen bija kļuvis par manu ienaidnieku, taču man bija nepieciešama virtuālā komunikācija ar miici, tamdēļ nācās izmantot dīvaino tvnet čatu. es biju jau ar vienu kāju jau pametis pc zonu, kad pēkšņi neaizvērtajā tvnet čatā atvērās logs, kur ļautiņš ar niku "..." man sacīja "džeks ar svītru? :D"
Ou.. Es ticu, ka nebūt neesmu vienīgais, kuru šāds jautājums pārsteigtu. Nedz tajā mirklī, nedz turpmākās sarunas gaitā es tā arī nesapratu viņa nozīmi, nemaz nerunājot par sakarīgu atbildi. Izmocīju pārīti dīvainu jautājumu, uz kuriem saņēmu vēl dīvainākas atbildes, kas miega alkstošajām smadzenēm likās vareni uzjautrinoši. Nolēmu, ka pačatošana ar ... varētu būt ārkārtīgi jautrs pasākums, tamdēļ uzliku skyforger "latviešu strēlnieki" albūmu un ielaidos sarunā ar ... . Viņš ir pusis. 14gadīgs, no rēzeknes. Viņam ir astma [tas gan nau smieklīgi] un audžuvecāki [kas arī nau ļoti jautri], 10ls kabatas nauda dienā un viņš ir pastulbs un lēni raksta [man patīk ātri izdarīt secinājumus].
Strēlnieki jau bija izcīnījuši Plakanu un Veisu kauju, kad sekoja ... liktenīgais jautājums - ar ko tu šobrīd nodarbojies. Sev vien zināmu apsvērumu dēļ es uzskatīju par mazliet sarežģītu fīču izskaidrot 14gadīgam pastulbam pusītim, ka es mēģinu samiksēt kopā astotdaļtakts ilgumā bungu sitizētos semplus, lai nebūtu jātērē naudiņa par ierakstiem studijā, tamdēļ minu vieglāko atbilžu taciņu un atbildēju - muzicēju. Puisītis pāris sekunžu laikā no parasta neko daudz neizsakoša čata biedra pārvērtās par gandrīz vai cērmi, no kuras nevar tikt vaļā, "sarakstīsimies biežāk?" "iedod savus kontaktus!!" un "jēziņ, mūziķis!" bira kā no pārpilnības raga. Nelīdzēja nedz mani skaidrojumi, ka es neesmu nekāds mūziķis, nedz izlikšanās, ka neesmu dzirdējis viņa jautājumus, viņš bija neatšūdināms, līdz manam sarunbiedram apnika dīkt manu meila adresi un sekoja nosodošais "visi mūziķi ir lepni, tu neesi izņēmums!". Oh well..
Strēlnieki jau bija izšķaidīti 16tā gada kaujās un nāves salā, kad ar mani sāka runāties sennnija. Sennnija bija patīkamāks sarunu biedrs par pastulbo puisīti no Rēzeknes, viņa man neuzplijās, necentās mani aizvainot un nekāroja manus kontaktus. Tiesa, sennnijai bija viens nopietns trūkums kā sarunu biedram - viņa mazliet par daudz klusēja, precīzāk sakot, ja neskaita vienu "cHaw!", viņa nepateica pilnīgi neko. Būdams visnotaļ labi audzināts, es atbildēju ar savu literāri un ortogrāfiski daudz pareizāko "čau.", pacietīgi gaidot, kad viņa, kā sarunas uzsācēja, teiks nākamo frāzi, ko viņai pilnīgi noteikti liek darīt čatotāju goda kodekss. Taču sennnija laikam nebija pazīstama ar šo kodeksu vai arī bija to aizmirsusi, tā vai citādi, viņa tā arī nevienu pašu burtiņu vairs neminēja. Oh well..
Ziema bija pienākusi 1916tajā gadā un strēlnieki bruka virsū ledū kaltajam Ložmetējkalnam. Dusmīgais ... atkal ierunājās. Lai lūgtu piedošanu? Lai aptvertu savas kļūdas? Lai pateiktu "ej kakāt" vai "arlabunakti"? Lai ar viņpasaules balsi prognozētu manu nāves dienu? Nē. Viņš izvēlējās variantu, kurš man būtu ienācis prātā kā pēdējais - draudus manai veslībai, ja es nelikšu mierā sennniju.. Khem, es jau neko nesaku, bet mis sennnijai es pateicu 3 burtus un vienu pieturzīmi, turklāt, ir pagrūti iedomāties, kā man spētu kaitēt Rēzeknē dzīvojošs 14gadīgs astmatiķis.. Klepos man virsū? Es grasījos šos savus apsvērumus viņam izklāstīt, taču viņs mani pārsteidza ar savu paziņojumu, ka viņam "deg olas", kas visumā ir ļoti interesanti, un aizdevās prom no čata. Oh well.. Es laikam tomēr papūlēšos ieinstalēt msn. |
|