|
Jul. 10th, 2006|01:19 am |
tātad, man pavērās 2as iespējas - taisni vai pa kreisi. biju pietiekami ilgi metis bezjēdzīgus lokus pa kriminogēno pārdaugavas guļamrajonu, citiem vārdiem, imantu, biju noguris, izslāpis, sakarsis un, pasarg dies, kā man vajadzēja labierīcības. "mājup, ātrāk mājup" tajā brīdī varēja kļūt par manu dzīves moto. tikai... neizplūstot sīkumos, minēšu, ka jau kopš agras bērnības, katru reizi, kad man ir nepieciešams ko vērā ņemamu paveikt, gadās kāda mana visnotaļ vērā ņemama īpašība, kura traucē. ja man vajag daudz naudas, esmu par izšķērdīgu, lai ko iekrātu, ja man vajag labi beigt vidusskolu, esmu par slinku, lai to izdarītu, ja man vajag ātri tikt mājup no imantas.... esmu topogrāfijā pilnīgi stulbs. nē, nopietni. frāze par apmaldīšanos 3 priedēs vistiešākajā veidā attiecas uz mani, es to pat esmu visburtiskākajā nozīmē paveicis, ja neskaita to, ka tie bija bērzi un bija pieci. enīvei, taisni vai pa kreisi. viss, ko es zinu, ir mani 2 orientieri - tramvaja sliedes, gar kurām jābrauc, un radiotehnikas ēka. jāatzīst gan, ka sliedes es pakāsu jau pirms laba laiciņa un man nebija ne jausmas, vai viņas ir kau kur tuvumā meklējamas vai nē, savukārt radiotehnikas torni vai ko viņam ļoti līdzīgu es redzēju tālumā vizam samērā skaidri, atklāti sakot, 2os tālumos, jebšu manai sadirstajai redzei šķita, ka tas sūda tornis vai kas tamlīdzīgs ir gan taisni, gan pa kreisi. "eu, ko daram?" prātā izmetu monētu, nesagaidīju, uz kuru pusi viņa nokritīs [jo tā vienmēr gadās cipars, nau interesanti] un griezos pa kreisi. sāku gandrīz gavilēt, kad pamanīju, ka braucu paralēli tramvaja sliedēm, jo nāve no sprāgušām nierēm velns-zin-kurienes vidū nevilināja.
pēc pārsimts metru nobraukšanas uzmanību saistīja kau kas mirgojošs priekšā. mašīnas avārijas gaismas. bumeris. melns. stāvošs ceļa malā. atvērts kapots, jo viņš acīmredzami nestrādā. un divas blondīnes tērptas drēbēs, kas pēc izmēriem atgādina peldkostīmus, stāv un vēro to, kas atrodas zem kapota, acīmredzami pūloties saprast, kas ir viņu mašīnītei lēcies. un man, kā jau kārtīgam vīrietim būtu jāapstājās un nabaga nelaimē iekļuvušajām meitenēm jāpalīdz? lai takš viņas iet dirst! neviena blondīne ar melnu bembi un stilizētu peldkostīmu nejēgtu atvērt mašīnas kapotu! apstāšos, no krūmiem izlīdīs koļa, sados man pa bieti un nozags mašīnu. nē, nu tiešām, ejiet dirst! |
|