| es neesmu vampīrs |
Jan. 23rd, 2006|12:36 am |
2 punkti no 100 iespējamajiem testā "vai es esmu vamprīrs", turklāt, tie paši iegūti par jautājumu "vai man no rītiem ir grūti pamosties?" un "vai man nepatīk, kad manā sirdī mēģina iedurt mietu vai mani sadedzināt dzīvu?". Well, tas vismaz mani atbrīvo no jebkādām šaubām par to, ka es varētu būt vampīrs. Jebkādām.
-Tev derētu izpildīt testu "vai tev ir šizofrēnija?".
-Nē, Džim, man nau šizofrēnija, man nav aknu cirozes, tuberkolozes vai mandeļu vēža, ar mani nevajag aprunāties, un, nedod dievs, nesāc atkal dziedāt to kakaino "menuetu", paldies!
-Kā vēlies, vecīt...
Man nepatīk mana datora izvietojums, es neredzu tikpat kā neko no notiekošajā pārējā telpas daļā, manam skatam paveras tikai logs un istabas stūris. Es apjēdzu, ka likt kompi, piemēram, istabas vidū nav tā labākā ideja, bet pašreizējā situācija arī man pie sirds neiet. Par to, cik nelāgi mans kompis ir novietots, nupat iedomājos vēlreiz.
"šļūk, šļūk", apmēram šādi var aprakstīt skaņas, kuras nupat, pāris mirkļus atpakaļ, varu apzvērēt, es dzirdēju.
-Džim?!
-Ko?
-Ko es tikko dzirdēju?
-Kā ellē lai es to zinu?
-Tādu kā šļūkāšanu...
-Suns droši vien kasījās..
-Ar "šļūk, šļūk" skaņu suņi pārlieku bieži kasīties nemēdz...
Īsa pauze, laikam arī nopūta
-Einār, man tiešām nau ne jausmas, ko tu dzirdēji. [skumjš tonis]
-Tu esi saskumis?
-Nē, noguris.
-Ejam gulēt?
-Droši.. [man tomēr liekas, ka es saklausu skumjas] |
|