| Thank you for smoking! |
Nov. 5th, 2011|07:20 pm |
- Es tev varētu ļoti daudz ko pastāstīt par smēķēšanas kaitīgumu,
teica man pretī stāvošais sirmais vīrs. Savam vecumam, ko vērtēju ap gadiem sešdesmit un vēl, viņš bija neparasti slaids, nedomājot atzinu, ka savu jaunības dienu laikā viņš bijis teju vai īsts milzis. Plānās, bālās lūpas, šaurā mute, asi izcirstais ērgļa deguns un gaišā acu krāsa viņa kalsno seju vērta nedaudz līdzīgu Romas imperatoriem. Vīra kustības, ceļot pie lūpām cigareti, izskatījās kā kadri no filmas, kas attēlo palēninātus svarīgākos no mirkļiem, viņš runāja lēni un spēra soļus viegli atgāzies atpakaļ.
"Kāpu uz stalažām.", viņš turpināja, "Visu dienu pūta briesmīgs vējš un mēs toreiz remontējām.. Dievs zin` ko mēs tur remontējām. Lai nu kā, kāpt vajadzēja ar prātu, turi rokas pie kaut kā stingra, apkārt neskaties un atpakaļ nekāpies. Nebiju jau pirmo dienu ar pīpi uz jumta, zināju, kā tās lietas darāmas līdz... briesmīgi gribējās uzpīpēt. Atlaidu roku no stalažu stieņiem, lai uzvilktu špicku kā pēkšņi tāds brāziens vēja uznāca! Nopūta mani, nokritu. Savus sešus metrus. Salauzu roku."
Vīrs ievilka plaušās dūmu devu, izpūta to un mitrās, miglainās bezvēja dienas gaiss ar savu pelēkumu dūmus pie sevis uzņēma kā mājās.
- Tad vēl vienreiz, laikam tas bija Krievusalā. Gāju pa piestātni, bija ziema, sniegs visapkārt un zem tā vēl ledus. Slīd kā ellē. Visu laiku pie kaut kā turējos, taču, nu, uzpīpēt jau arī gribās. Atlaidu rokas, uzvilku špicku, spēru soli un - bladāc - visā garumā noliku uz mutes. Kabatā bija manas lielās, cietās Zippo. Uz tām arī nokritu. Salauzu gūžu.
Ar plaukstu vīrs pabraucīja savu stīvo sānu un brīdi skatījās gar mani uz svina pelēko, spoguļgludo jūru.
- Ielika man kājā metāla savilces, skrūves.. Tad izņēma un es pēc kāda laika gāju pa Pērnavas ielu. Briesmīgi gribējās uzvilkt vienu, bet kā reiz smēķi bija beigušies. Redzu - tepatiņās taču veikals, tāds maziņš, pagrabiņā. Nu ko tur daudz domāt, ies iekšā, tikai kāpnes tādām stulbām flīzēm noliktas, lietus bija, slīd kā traks. Nu, nenoturējos, garšļaukus ievēlos veikalā un [dziļa nopūta].. salauzu gūžu. To pašu. Dakteris teica, ka šoreiz vairs skrūves ārā neņems, pārāk bieži es tās kājas laužu. Tā man tagad ir - pilna pakaļa ar tēraudu.
Kāds patiesi neklausās tajā, ko visums saka viņam priekšā. |
|