| Iesnas |
Dec. 25th, 2009|10:39 pm |
Rīta saules stariem un lakstīgalu treļļiem nebija lemts mani uzmodināt; šodiena bija visai apmākusies, lietaina, auksta tik ļoti, cik vien tā varētu būt, lai lietus nebūtu sniegs, turklāt decembris - lakstīgalas kaut kur nozūd. Kur? [šis vairāk ir jautājums citiem, nevis sev - es PATIEŠĀM nezinu, kur pie velna nozūd lakstīgalas [jo esmu dziļi pārliecināts, ka tās nav gājputni]] Pamodos no tā, ka ilgāk nogulēt nespēju, kas man, misteram Mazmiegam ir visai netipiski, tamdēļ nav grūti uzminēt, ka neba nu aiz labas dzīves es gulēt vairs nespēju - nē, traucēja mans deguns.
Principā, mani ļoti labi izpratīs aizmāršīgi vai slinki cilvēki, kas bieži vakaros patērē dzeramo jogurtu, no krūzītes, nevis pakas. Šādiem cilvēkiem, esmu gatavs saderēt, nākas ārkārtīgi bieži sastapties ar nepatīkamu rīta pārsteigumu, ieraugot vakarvakarā dzertā jogurta paliekas piekaltušas pie neizmazgātās krūzītes keramiskajām sieniņām. Čaklie jogurta nedzērāji var šo skatu iztēloties, use your immagination, tā teikt. Plāna, ieplaisājusi olbaltumvielu čaula, sausa kā Sahāras smiltis un ar manāmām červelēšanās pazīmēm, augļu/ogu smarža izplēnējusi un krūzīti caurvij vien ierūguša piena produkta skābenais smārds - līdzīgi jutās mans deguns. Okei, smārdu es varbūt piedomāju klāt, taču viss pārējais atbilst - kāds vakarā tur bija ielējis jogurtu un nebija izmazgājis. Nelieši.
Veltīju pāris neskaidrības pilnus mirkļus prātojumam, vai tās patiesi varētu būt iesnas. Ar šādu kaltētā jogurta paveidu līdz šim saskāries nebiju. Neesmu jau nekāds iesācējs iesnu jomā, cik gan reizes, ziemas sezonu jūtot, esmu pavadījis ar absolūtu nespēju elpot caur snīpi, kabatslakatiņu jūras ieskauts, taču šis notikumu pavērsiens pat mani, dzīves rūdījumu guvušu vīru, samulsināja. Piespiedu sevi piecelties un steberēju rīta gaitās.
Es tā arī nekad neesmu sapratis, kāds varētu būt zinātniskais izskaidrojums manam rīta stulbumam. Pasauli man apkārt pirmās 20 nomoda minūtes ir, tā vien liekas, ieskāvusi tāda kā caurredzamību bremzējoša migla ar blakusproduktiem citiem maņu orgāniem - respektīvi, dzirde, garša, oža un viss cits, kas nu man ir, liekas tādi kā debilizēti. Parasti šo periodu pavadu savā nodabā planēdams apkārt pa turieni, kur nu esmu iemaldījies, ignorēju vai atbildu muļķības, ko tūlīt pat aizmirstu, uz visu, ko man kāds pasaka, kamēr mana domu gaita lidinās kaut kur pati savā kosmosā, šķietami pilnīgi atrauta no laicīgās zemes laiktelpā klīstošās būtnes. Vienvārdsakot, es atgādinu atpalikušu pajoliņu. Iespējams, tieši tas ir iemesls, kāpēc es tik ilgi no rītiem mēdzu mazgāties. Lai nu kā, tieši šī rīta nespēja saprātīgi domāt mani kaut kādā veidā noveda pie izlietnes, kur blakusstāvošā māsa man rokā spieda koši zilu flakoniņu, kas pirmajā acumirklī atgādināja dezodorantu ar spicu uzgali [ļoti lokāls dezodorants??]. Šķiet, viņa kaut ko arī pateica. "..E?", es atbildēju.
- Nopietni, palīdz, daudz labāk, nekā metode ar lējkanniņu!
- E???
- Pret iesnām. Kas tu tikko pamodies esi? Pūt degunā!
- Un kas tieši šis ir..?
- Destilizēts sālsūdens, protams! Pūt!
Es paklausīju. Tā, lūk bija kļūda.
Māsa aizmirsa piebilst, ka flakoniņš nepūš ūdeni ārā mazā, vārgā strūkliņā. Flakoniņš ir viens sasodīts fontāns! Tas šļāc milzu straumi kā kašalots, kas izniris no jūras dzelmēm, spēji un vareni triecot to manā sejā, mutē, sitoties pret acīm un lienot zem plakstiņem [es laikam biju aizmirsis iebāzt flakoniņa uzgali kādā no nāsīm, diezgan dumja kļūda]. Šķita, ka šo visai nepatīkamo stāvokli varētu atvieglot tas, ja es virzītu flakoniņa uzgali tuvāk savam degunam - sacīts - darīts - kas gan, vai manu, darīja situāciju vēl bēdīgāku. Sajūtām pat grūti atrast analogu. Savā ziņā, šķiet, pietuvojos tām, kādas rastos, ja es zem ūdens mēģināut ielpot caur degunu, piepildot deguna dobumu ar ūdeni. Nepatīkami, kairinoši, pat mazliet sāpīgi. Šeit gan bija mazliet sliktāk, jo destilētā sālsūdenī esošais sāls koda vienkārši nejēdzīgi. Nē, patiešām, nejēdzīgi. Līdzvērtīgi miljonam mazu kriterīšu, kuru ieperinājušies manā galvā. Un tā kādas 10 minūtes no vietas.
Ja nu tas kādu interesē, tad pret iesnām šī metode nav palīdzējusi necik. Pievērsīšos kam tradicionālākam. |
|